1. decembrī ir sācies Adventes laiks. Skolā pirmā Adventes svecīte tika iededzināta pirmdien, 2. decembrī, plkst. 8.30. Aktu zālē skanēja klusas dziesmas un Jēzus Kristus gaidīšanas un piedzimšanas stāsts.

    Kāpēc Adventes vainagā deg četras sveces? Par ko tās liek aizdomāties katram no mums?

   

 

    Četras svecītes dega Adventes vainagā. Un tik klusu, bet tomēr varēja sadzirdēt, kā tās sarunājas savā starpā...

    Pirmā svecīte gaudās un sacīja: Mani sauc MIERS. Mana gaisma taču staro, bet cilvēki MIERU nerespektē... Tās liesmiņa saplaka un beidzot izdzisa.

    Otrās svecītes liesmiņa nodrebēja, un svecīte teica: Mans vārds ir TICĪBA. Esmu kļuvusi lieka –cilvēce neko negrib zināt par DIEVU un manam starojumam nav jēgas... Uzpūta vēsmiņa, un arī otra svecīte nodzisa.

    Klusi un skumji ierunājās trešā svecīte: Mans vārds ir MĪLESTĪBA. Es vairs nespēju degt, cilvēki mani pastūmuši malā. Viņi redz tikai paši sevi un nevienu citu, ko tiem būtu jāmīl... Nodrebot izdzisa arī šī svecīte.

    Šai brīdī istabā ienāca bērns, apskatījis svecītes, viņš iesaucās: Jums ir jādeg un jūs nedrīkstat izdzist! Un viņš gandrīz apraudājās...

    Tad ierunājās ceturtā svecīte un teica: Nebaidies! Kamēr es vēl dodu gaismu, mēs varam iededzināt arī citas svecītes! Mans vārds ir CERĪBA.

   Bērns iededzināja skaliņu no šīs svecītes un tūlīt no jauna deva gaismu citām svecītēm...

   CERĪBAS liesmas gaisma lai nekad neizdziest jūsu dzīvē!